Lai godinātu 1940.gadā represēto Latvijas robežsargu piemiņu 9. un 10.oktobrī Valsts robežsardzes koledžas pārstāvji kopā ar kadetiem piedalījās Valsts robežsardzes atceres pasākumā pie Indras pamatskolas.
Tā ir vieta, kur pirms 83 gadiem 1940.gada 9.oktobrī – dienā, kad likvidēja Robežsargu brigādi un izformēja uz Latvijas austrumu robežas 4 bataljonus, PSRS karavīri, balstoties uz PSRS Krimināllikuma 58.pantu, arestēja Robežsargu brigādes Dagdas bataljona Indras un Ņavļānu rotu 24 robežsargus viņu tālākai deportācijai uz Sibīrijas GULAG nometnēm. Šajā dienā uz visas Latvijas austrumu robežas kopā arestēja 113 robežsargus.
1994.gadā pie Indras pamatskolas robežsargi un robežsardzes veterāni kopā ar viņu tuviniekiem, kas bija piedzīvojuši 1940.gada traģiskos notikumus, atklāja piemiņas plāksni un Indrā ieviesa jaunu tradīciju – pie šīs plāksnes organizēt ikgadējos atceres pasākumus un godināt 1940.gadā represētos Latvijas robežsargus.
Piemiņas pasākumā klātesošos uzrunāja VRK Robežsardzes vēstures izpētes nodaļas vecākā speciāliste Dace Lomanovska, stāstot par 1940.gada oktobra notikumiem. Pēc ziedu nolikšanas pie piemiņas plāksnes pasākums turpinājās Indras pamatskolas aktu zālē, kur pirms 83 gadiem izšķīrās daudzu Dagdas robežsargu bataljona robežsargu likteņi. VRK Robežsardzes vēstures izpētes nodaļas vecākā speciāliste Dace Zariņa pasākuma dalībniekiem novadīja tematisko nodarbību „1940.gada 9.oktobra notikumi Latvijas Robežsardzes vēsturē. Latvijas robežsargu likteņi”. Tāpat klātesošajiem bija iespēja noskatīties video fragmentus, kuros robežsargu bērni: Valentīna Jakubovska, Aina Kalniņa un Rimma Litauniece dalījās atmiņās par 9.oktobra notikumiem.
Pēc atceres pasākuma kadeti vēl brīdi uzturējās Indrā, gan apskatot Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Pāternieku robežkontroles punkta Indras robežšķērsošanas vietu, gan apmeklējot Laimes muzeju un Tēvijas parku. Tie ir vēsturiski objekti, kuru būvniecībā un iekārtošanā piedalījās Latvijas starpkaru perioda robežsargi. Laimes muzejs ir iekārtots luterāņu baznīcā, ko 1939.gadā ar vietējās pašvaldības atbalstu uzsāka celt robežsargi, bet tagadējā Tēvijas parkā Latvijas starpkaru periodā atradās robežsargu labiekārtotais sporta laukums ar tribīnēm.
